Dzīvības apdrošināšanas pakalpojumu izmantošana Latvijā

Lai noskaidrotu sabiedrības informētību par dzīvības apdrošināšanu un saprastu, kas uztrauc cilvēkus dažādās vecuma grupās, kā arī kādi ir šo cilvēku paradumi un finanšu pratība, pēc Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) pasūtījuma šā gada februārī socioloģisko pētījumu uzņēmums “NORSTAT” veica pētījumu par dzīvības apdrošināšanu. Tajā piedalījās 1001 respondents no 18 līdz 74 gadu vecumam visā Latvijā, aptverot Rīgu, Pierīgu, Kurzemi, Vidzemi, Zemgali un Latgali. 54% no pētījuma dalībniekiem bija sievietes un 46% - vīrieši.

Atbilstoši LAA aptaujas datiem 35% aptaujas dalībnieku ir apdrošināta dzīvība. Visvairāk dzīvība ir apdrošināta respondentiem 50-59 gadu vecumā (43%), bet vismazāk – jauniešiem 18-29 gadu vecumā (22%). Tieši vecāki kā autoritātes var pamudināt jauniešus pievērsties dzīvības apdrošināšanai, jo paši atrodas tajā vecuma grupā, kas vislabāk apzinās dzīves iespējamos pārsteigumus un riskus, kā arī saglabā vecāku morālo atbildību pār savām atvasēm. Galu galā regulāras iemaksas atvašu dzīvības apdrošināšanai ir viens no vecāku rūpju veidiem un sava veida vērtību skola, kas kalpos par ‘ceļamaizi lielajai dzīvei’ bērniem, uzsākot patstāvīgu dzīvi.

Dzīvības apdrošināšanu biežāk izvēlējušies respondenti ar augstāko izglītību (41%), bet vismazāk – cilvēki ar pamatizglītību un vidējo vispārējo izglītību (24%). Vairums dzīvības apdrošināšanu izvēlējušos respondentu nodarbošanās ailē atzīmējuši “vadītājs” (58%), bet vismazāk – personas, kas nestrādā un arī nemeklē darbu (17%), mājsaimnieces (tai skaitā sievietes, kas atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā) – 18% un studenti (25%).

Analizējot respondentu atbildes jautājumā ‘Vai esat sakārtojis/-usi juridiskās formalitātes, lai ģimenei nerastos problēmas (finanses, īpašumi, pilnvaras u.c.) smagas slimības vai nāves gadījumā?’, četri no 10 snieguši atbildi, ka nav par to aizdomājušies. Turpat trešdaļa (29%) par to ir domājuši, bet vēl nav atraduši atbilstošu risinājumu, un tikai 16% juridiski ir sakārtojuši jautājumus, lai nelaimes brīdī pasargātu tuviniekus. Par ģimenes finanšu stabilitāti nelaimes gadījuma sakarā neaizdomājušos skaits korelē ar pētījuma datiem par to, ka Latvijas iedzīvotājus apdrošināt dzīvību vislabāk spētu iedrošināt konkrētāka informācija par tās ieguvumiem (39%) un skaidri apdrošināšanas nosacījumi (31%).

Par galveno šķērsli, kas kavē parūpēties par nākotnes finanšu drošību, 30% jeb turpat trešdaļa aptaujāto iedzīvotāju nosauc nepietiekamus ienākumus, tomēr vienlaikus daudzi arī atzīst, ka būtu iespējama racionālāka esošo ienākumu tērēšana.

Dzīvības apdrošināšana Latvijā ir neierastāks pakalpojums pretstatā tradicionālām līdzekļu uzkrāšanas formām skaidrā naudā vai bankas kontā. Dzīvības apdrošināšana ir instruments, uz ko paļauties negaidītās situācijās – vai tas būtu apgādnieka zaudējums, kāda ģimenes locekļa darba nespēja vai citas likstas.

Atbilstoši iegūtajiem datiem tikai nedaudz vairāk nekā trešdaļa (35%) veido finanšu uzkrājumus, lai pasargātu savu ģimeni nelaimes situācijā. Šajā kontekstā būtiski veidot sabiedrības izpratni, ka dzīvības apdrošināšana ir viens no instrumentiem, kā izveidot savu tuvinieku aizsardzību neparedzētiem gadījumiem, kamēr nav izveidots samērīgs uzkrājums. Būtiski uzsvērt, ka uzkrājumi, piemēram, trīs mēnešalgu apmērā ir sociālās drošības spilvens īstermiņa sarežģījumiem un nespēs kompensēt lielāku nelaimi. Atbilstoši socioloģiskā pētījuma datiem turpat puse (48%) Latvijas iedzīvotāju apzinās, ka tuvinieka nāves gadījumā arī apbedīšanas pabalsts nebūs glābiņš, bet ir vajadzīgāks nopietns finanšu instruments kā dzīvības apdrošināšana.

Turpat divās trešdaļās Latvijas mājsaimniecību (63%) apzinās sarunas nozīmi par to, kā rīkoties, ja kāds no tās locekļiem saslimst vai nomirst. 9% Latvijas ģimeņu ir konkrēti norunāts un izlemts, kā rīkoties, ja notiek nelaime. Turpat piektdaļa (19%) atzīst, ka jautājumi par nākotnes riskiem ģimenē ir pārrunāti, bet nav vienošanās par konkrētu rīcību vai lēmumiem. Savukārt, vairāk nekā trešdaļa  (35% ) norāda – neesam runājuši par iespējamiem nelaimes gadījumiem un to sekām, bet saprotu, ka ģimenei vajadzētu izrunāties.

Interesanta aina atklājas jautājumā par paradumu maiņu COVID-19 pandēmijas laikā. Savu uzvedību vai vismaz apziņas līmeni aizvadītā gada laikā mainījusi vairāk nekā ceturtdaļas sabiedrības jeb 27% aptaujāto respondentu. Ņemot vērā, ka runa ir par brīvprātīgu paradumu maiņu, nevis publiskās varas normatīvajos aktos determinētu prasību pēc atšķirīgas rīcības, tad ietekmētās sabiedrības daļa aizvadītajos 11 mēnešos jāvērtē kā vērā ņemama. Minētie 27% precīzāk sadalās sekojoši – 17% sākuši vairāk pievērst uzmanības finanšu drošības jautājumiem; 7% sākuši apsvērt dzīvības apdrošināšanas polisi, bet noliedz saistību ar pandēmiju; 2% apsvēruši dzīvības apdrošināšanas polises iegādi un atzīst, ka tās ir tiešas pandēmijas sekas; 1% reāli iegādājušies dzīvības apdrošināšanas polisi.

Dzīvības
apdrošināšana

Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājuma veidošanu apvieno divus elementus – savas dzīvības apdrošināšanu un uzkrājuma veidošanu nākotnei. Veicot regulārus maksājumus, iespējams veidot uzkrājumu savas nākotnes finansiālai nodrošināšanai vai kāda noteikta mērķa īstenošanai, vienlaikus nodrošinot materiālu aizsardzību savai ģimenei personas nāves gadījumā.